Jāpalielina valsts sociāla atbildība pašnāvību mazināšanā

Pašnāvības domas nav tikai indivīda vai ģimenes problēma, bet gan sociāla atbildība, kurā valstij ir jāiesaistās daudz vairāk. Ik gadu Latvijā tiek veiktas ap 300 pašnāvības, bet daudz lielāks ir pašnāvības mēģinājumu skaits. Iespējami pašnāvības gadījumi slēpjas zem citiem nāves cēloņiem, piemēram, autoavārijām, narkotiku pārdozēšanas vai negadījumiem alkohola reibumā. Pasaulē garīgās veselības situācija pandēmijas laikā ir ievērojami pasliktinājusies, un valdībām būtu daudz vairāk jāiesaistās situācijas risināšanā.

Latvijas Sabiedriskais Mediji jau ziņoja par smagas depresijas slimnieci Irēnu no Latgales, kurai nepieciešami 500 eiro par vienu zāļu devu, lai palīdzētu cīnīties pret pašnāvības domām. Visam ārstēšanas kursam nepieciešami 6000 eiro. Pēc gadiem ilgas, gandrīz bezcerīgas ārstēšanās šis jaunākās paaudzes medikaments beidzot palīdz progresēt. Bet tas nav valsts apmaksāto zāļu klāstā un arī ārstu lūgums Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izņēmuma kārtā kompensēt zāles ir noraidīts. Tāpēc tiek mēģināts iegūt ārstēšanai nepieciešamo summu platformā ziedot.lv.

Ir noprotams, ka runa ir par kompānijas Jensen jaunākās paaudzes preparātu Spravato, kas atšķirībā no citiem līdz šim izmantotiem medikamentiem parāda tūlītēju depresijas simptomu uzlabošanos. Tāpēc pacientiem nav nepieciešam ilgstoša ārstēšanās slimnīcā, gaidot medikamenta iedarbību. Ņemot vērā to, ka pašnāvību līmenis ir augstāks starp cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, daudziem pacientiem Spravato ārstēšanās kursa izmaksas par saviem līdzekļiem nebūs iespējama, tāpēc nepieciešama valsts institūciju iesaiste, nodrošinot šādu medikamentu atmaksāšanu īpaši smagos gadījumos.

Dienvidkorejas profesors Paiks Jong-Woo no Kijunhejas universitātes slimnīcas Psihiatrijas nodaļas brīdina: “Depresijas riska grupa ir palielinājusies gandrīz piecas reizes, salīdzinot ar laikmetu pirms Covid-19, un tā būs nopietna sociāla problēma. Tā kā ievērojams skaits pašnāvības mēģinājumu nāk no smagiem depresijas traucējumiem, viņš uzsvēra, ka cilvēkiem, kuri cieš no smagiem depresijas traucējumiem, nepieciešama aktīva uzmanība, ārstēšana un nepārtraukta vadība.” Paiks Jong-Woo ir bijušais Korejas pašnāvību novēršanas centra vadītājs, kurš mudina Korejas valdību atrast risinājumus, kā segt Spravato dārgās izmaksas īpašos gadījumos.

Spravato ir pirmais antidepresants, kas apstiprināts smagiem depresijas traucējumiem, ko sauc par pret ārstēšanu izturīgu depresiju. Spravato nekavējoties uzlaboja depresijas simptomus, izmantojot ASPIRE I un ASPIRE II klīniskos pētījumus, un šis ieguvums no ārstēšanas parādījās četras stundas pēc ievadīšanas.

Tomēr citās valstīs Spravato lietošana izraisa bažas, jo nav ilgstoši pētījumi, cik noturīga ir zāļu iedarbība. Esketamīns, kas ir Spravato aktīvā viela, ir ketamīna aktīvā forma, kam ir narkotiska iedarbība, un tāpēc pastāv bažas par ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību. Tāpēc Spravato ir stingrās uzskaites recepšu zāles, ko drīkst lietot tikai medicīnas iestādē ārsta uzraudzībā.

ASV un Lielbritānijas izmaksu uzraugi norādīja, ka šo zāļu cena ir par augstu attiecībā pret ieguvumiem no zāļu lietošanas. ASV Klīniskā un ekonomiskā pārskata institūts (ICER) norāda, ka šīm zālēm vajadzētu būt par 25% līdz 52% lētākām, lai sasniegtu reālo tirgus vērtību.

Avoti:
lsm.lv
koreabiomed.com
bbc.com
pharmaphorum.com

SIA GP Nord
Reg. Nr:
40203177406
Adrese:
Kurzemes prospekts 23, Rīga, LV-1067, Latvija