Kas ir podagra un kā to ārstēt

Ja naktī sācis sāpēt kājas īkšķis un tas nav ne pārpūlēts, ne apsaldēts, jādodas pie ārsta, lai noskaidrotu, vai nav sākusies podagra.

Podagra ir izplatīta locītavu un vielmaiņas slimība, ar ko sasirgt var ikviens, bet biežāk slimo vīrieši vecumā pēc 40 gadiem. Sievietes slimo retāk, galvenokārt pēc menopauzes iestāšanās. Šai slimībai raksturīgas pēkšņas un asas sāpes locītavās. Visierastākā podagras pazīme ir sāpes kājas īkšķa pamatnē, taču sāpīgas un satūkušas var būt arī citas locītavas – pirksti, plaukstas, elkoņi, potītes un ceļgali. Visbiežāk sāpes sākas naktī, daļai saslimušo sāpes uznāk un pēc dažām stundām pāriet, citiem atkārtojas, un slimība progresē. Uzzinot, kas šo kaiti izraisa, simptomus var mazināt un dažkārt pat novērst pavisam, lai izvairītos no situācijas, kad podagras dēļ kļūst arvien grūtāk kustēties un pasliktinās veselība kopumā.

Podagra ir viena no senākajām zināmajām slimībām, sengrieķi par to rakstīja, ka tā esot karaļu un bagātnieku slimība – ar to slimojot pārsvarā turīgāko sabiedrības slāņu pārstāvji, proti, tie, kas bieži dzīro un uzturā patērē vīnu un austeres. Ar podagru vēsturē slimojuši: mākslinieks Mikelandželo, filozofi Denī Didro un Imanuēls Kants, zinātnieki Bendžamins Franklins un Īzaks Ņūtons, reformatori Mārtiņš Luters un Žans Kalvins, valdnieks Aleksandrs Lielais, Svētās Romas imperators Kārlis V un daudzi Francijas un Anglijas karaļu.

Mūsdienās podagra tiek definēta kā iekaisīga slimība, ko izraisa urātu (urīnskābes sāļu) nogulsnēšanās locītavās un audos. Pastāv dažādi šīs kaites izcelsmes veidi, galvenais – paaugstināts urīnskābes līmenis asinīs (hiperurikēmija). Taču 2/3 cilvēkiem ar palielinātu urīnskābes daudzumu asinīs podagra neattīstās, tāpēc jābūt vēl kādiem faktoriem, kas veicina šo slimību. Pētījumi liecina, ka nozīme ir vides faktoriem kā temperatūra (mazinās urātu spēja šķīst), pH, sāļu koncentrācija un vibrācija. Visbiežāk urīnskābes kristāli veidojas locītavās, arī pašai locītavai ir nozīme tās attīstībā. Daļai cilvēku šķīstošie urāti no locītavām izdalās lēnāk nekā citi elementi. Veidojoties adatveida kristāliem, organisms atbild ar iekaisumreakciju. Taču podagras izraisītāji var būt dažādi un nav viennozīmīgi, tos vislabāk atklāt spēs ārstējošais ārsts un analīzes.

Urīnskābe ķermenī veidojas dabiski kā purīnvielu pārstrādes galaprodukts. Purīnvielas organisms saražo pats vai arī uzņem ar pārtiku, piemēram, ar liellopu gaļu, aknām, sirdīm utml., arī jūras veltēm. Lielāku urīnskābes daudzumu veicina arī skābenes un rabarberi, kā arī alkohola, īpaši – alus dzeršana. Šī slimība visbiežāk piemeklē tos, kam lielas maltīte ar gaļa produktiem un alkoholu piedevās ilgstoši ir viena no ikdienas baudām. Tāpēc podagra bieži vien ir tikai viena no šo pacientu slimībām - nereti ir arī paaugstināts asinsspiediens, liekais svars un metabolais sindroms. Ja senatnē ar podagru slimoja tikai paši turīgākie sabiedrības locekļi, tad tagad labklājība ir plašāk izplatīta, un arī šī slimība līdz ar to izvēršas arvien vairāk.

Pirmajā saslimšanas fāzē podagru konstatēt nav iespējams, jo simptomi: ķermeņa vājums, spēcīga ādas nieze, bieži vēdera aizcietējumi, vēdersāpes un kuņģa dedzināšana, pārmērīga svīšana vai pieņemšanās svarā nevar droši liecināt tieši par saslimšanu ar podagru. Slimībai progresējot, novērojams lēkmjveidīgas sāpes, kuru cēlonis ir kaitīgo vielu nogulsnēšanās locītavās. Šajā podagras attīstības posmā stipras sāpes nomaina atvieglojuma jeb remisijas periodi, kad sāpes pilnībā pāriet. Sāpes var ilgt sākotnēji no trim dienām, līdz pat nedēļai. Trešajā - hroniskas podagras stadijā veidojas podagras granulomas jeb tofi – urīnskābes sāļi, kas uzkrājas un nogulsnējas sīku kristālu jeb granulu veidā zemādas taukaudos apkārt locītavām, tādējādi radot spēcīgas sāpes kustību laikā. Urīnskābes kristāli, kas ārēji izpaužas kā izvirzījumi uz ādas iekaisuma skartajā apvidū var būtiski palielināties un pilnībā deformēt tuvāk esošās locītavas. Tāpat podagras trešajā stadijā iespējama urīnceļu akmeņu veidošanās.

Ja podagras lēkmes atkārtojas, palīdzība jāmeklē pie ārsta. Lai slimību konstatētu, veic asinsanalīzes, pārbaudot kreatinīna un urīnskābes līmeni, dažkārt var būt nepieciešama arī locītavu šķidruma pārbaude vai locītavu izmeklējumi – ar ultraskaņu vai rentgenu.

Urīnskābes līmeni paaugstina:
• gaļas (sarkanās gaļas, mājputnu un īpaši, subproduktu – aknu, nieru) lietošana;
• jūras produktu (anšovu, siļķu, sardīņu, pikšu, mīdiju, tunča, makreļu) lietošana;
• alkohola, īpaši alus lietošana (vīns mērenās devās nepaaugstina);
• fruktozi dabiski saturošu dzērienu (apelsīnu sula) un ar to saldinātu dzērienu (dažādu limonāžu) lietošana
• nepietiekama šķidruma lietošana.

Savukārt urīnskābes līmeni var pazemināt:
• piena produktu (ar pazeminātu tauku saturu) lietošana;
• ķiršu un to dabiskās sulas lietošana;
• kafijas lietošana;
• pietiekama dārzeņu un augļu lietošana uzturā.

Lai ārstētu podagru, pacientiem jāmaina ēšanas paradumus, mazinot olbaltumiem bagātu produktu (tai skaitā gaļas) lietošanu. Stingri aizliegts lietot alkoholu (īpaši alu), jāvairās no sāls, cukura, saldumiem un trekniem ēdieniem. Šādas ārstu ieteiktas diētas ievērošana pacientiem pieklibo un līdz ar to paildzinās podagras ārstēšanas laiks. Pacientiem tiek ieteikts lietot tādus produktus, kas mazina urīnskābes līmeni organismā – piena produkti, dārzeņi, augļi (C vitamīnu saturoši, piemēram, ķirši), kafija u. c. Pareiza diēta par 10–15% mazina urīnskābes līmeni. Pacientiem nepieciešams fiziskās aktivitātes un kontrolēt (ieteicams lēni samazināt) ķermeņa masu – palielinoties masai, pieaug slodze uz locītavu sistēmu.

Akūtu sāpju mazināšanai jālieto noteikti medikamenti, kuru lietošanu var noteikt ārsts:
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL).NPL ietver bezrecepšu medikamentus, piemēram, ibuprofēnu un naproksēna nātriju, kā arī spēcīgākus recepšu NPL, piemēram, indometacīnu vai celekoksibu. NPL blaknes var izraisīt sāpes vēderā, asiņošanu un čūlas.
Kolhicīns. Ārsts var ieteikt kolhicīna pretiekaisuma līdzekli, kas efektīvi mazina podagras sāpes. Tomēr zāļu efektivitātei var būt tādas blakusparādības kā slikta dūša, vemšana un caureja.
Kortikosteroīdi. Kortikosteroīdu zāles, piemēram, prednizolons, var mazināt podagras iekaisumu un sāpes. Kortikosteroīdi var būt tablešu veidā vai arī tos var injicēt jūsu locītavā. Kortikosteroīdu blakusparādības var būt garastāvokļa izmaiņas, paaugstināts cukura līmenis asinīs un paaugstināts asinsspiediens.

Ja katru gadu rodas vairākas podagras lēkmes, vai ja podagras lēkmes ir retākas, bet īpaši sāpīgas, ārsts var ieteikt medikamentus, lai samazinātu ar podagru saistītu komplikāciju risku. Ja jums jau ir rentgena atklāti podagras bojājumiem, vai jums ir citas paaugstinātas urīnskābes rosinātas slimības, ārsts var ieteikt zāles, kas samazina urīnskābes līmeni organismā.
Zāles, kas bloķē urīnskābes veidošanos. Tādas zāles kā allopurinols un febuksostats palīdz ierobežot organisma saražoto urīnskābes daudzumu. Allopurinola blakusparādības ir drudzis, izsitumi, hepatīts un nieru darbības traucējumi. Febuksostata blakusparādības ir izsitumi, slikta dūša un samazināta aknu darbība.
Zāles, kas uzlabo urīnskābes izvadīšanu. Tādas zāles kā probenecīds palīdz uzlabot jūsu nieru spēju izvadīt urīnskābi no organisma. Blakusparādības ir izsitumi, sāpes vēderā un nierakmeņi.