Attieksme pret plastiskajām operācijām Latvijā: tabu mazinās

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā vērojamas ievērojamas pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret plastiskajām operācijām. Ja agrāk šī tēma nereti tika uzskatīta par tabu un par skaistuma ķirurģiju runāja čukstus, tad mūdienās arvien vairāk cilvēku par to izsakās atklāti, un procedūras kļūst par izplatītu parādību. Plastiskā ķirurģija ir guvusi plašu popularitāti – tā ir pieejamāka, drošāka, ātrāka, un par to tiek daudz vairāk runāts nekā agrāk (ntz.lv).

Pieņemšana sabiedrībā un tabu mazināšanās

Laiks, kad plastiskās operācijas tika uzskatītas par ekscentrisku greznību vai slēpjamu noslēpumu, strauji izzūd. Iepriekš uzskatīja, ka šādas operācijas veic tikai Holivudas aktrises vai slavenas modeles, bet šobrīd operācijas ir pieejamas teju katram (ntz.lv). Citiem vārdiem sakot, plastiskā ķirurģija vairs nav ekskluzīvi bagātnieku un slavenību privilēģija – mūdienās vidusmēra cilvēks to var atļauties un nebaidās par to runāt.

Piemēram, Dr. Kaspara Feldmaņa klīnikas informācijā uzsvērts, ka plastiskās operācijas vairs nav tikai slavenību vai “šīs pasaules vareno” privilēģija – iespēja maksāt pa daļām ir padarījusi plastisko ķirurģiju pieejamu ikvienam (jauns.lv).

Sabiedrība kļūst brīvāka arī no padomju laika aizspriedumiem – ja agrāk pastāvēja uzskats, ka “dabīgais skaistums” jāpieņem neskatoties ne uz ko, tad tagad valda izpratne, ka ikvienam ir tiesības pilnveidot savu ārieni, rūpējoties par sevi.

Šo paradigmas maiņu veicina arī kultūras un paaudžu maiņa. Jaunākā paaudze plastiskās un estētiskās ķirurģijas pieredzi uztver kā normālu pašaprūpes sastāvdaļu. Estētiskas korekcijas tiek pielīdzinātas citām rūpēm par sevi – līdzās regulāriem treniņiem, kvalitatīvai skaistumkopšanai un rūpēm par emocionālo labsajūtu. Tā ir būtiska novirze no agrākiem priekšstatiem, kas valdīja postpadomju telpā, kur plastiskas operācijas reiz tika uzlūkotas ar aizdomām. Tagad valda uzskats, ka mērenas ārienes korekcijas ir pieņemama prakse, lai vairotu cilvēka pašpārliecinātību un labklājību, un ka tajās nav “nekā slikta vai kaunējama”.

Pieaugošs pieprasījums un plastisko operāciju skaita pieaugums

Atvērtākā attieksme atspoguļojas arī skaitļos – plastisko operāciju skaits Latvijā un pasaulē arvien pieaug. Precīzi dati par Latviju var nebūt publiski pieejami, taču netieši rādītāji un ārstu novērojumi liecina par stabilu kāpumu katru gadu. Pasaules mērogā tendence ir ļoti izteikta: piemēram, saskaņā ar Starptautiskās Estētiskās plastiskās ķirurģijas biedrības (ISAPS) datiem 2022. gadā estētisko procedūru skaits pasaulē pieauga par 11,2%, sasniedzot 33,7 miljonus procedūru (14,9 miljonus ķirurģisku un 18,8 miljonus neķirurģisku) ​(isaps.org). Turklāt pēdējo četru gadu laikā kopējais estētisko operāciju skaits pasaulē audzis par 41,3%, kas apliecina strauju izaugsmi nozarē ​isaps.org.

Latvija nav izņēmums – arī pie mums pieprasījums pēc skaistuma operācijām katru gadu palielinās. Viens no netiešajiem rādītājiem, kas apliecina operāciju skaita pieaugumu Latvijā, ir saistīto preču un pakalpojumu tirgus attīstība. Piemēram, pēdējo 2 gadu laikā būtiski audzis pieprasījums pēc pēcoperācijas kompresijas apģērba. Maam.lv dati liecina, ka pieprasījums pēc šī zīmola pēcoperācijas apģērbiem Latvijā ir katru gaadu dubultojies, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem.

GP Nord – oficiālais Maam izplatītājs Baltijā – atzīmē, ka šis produkts guvis negaidīti lielu atsaucību. “Redzam skaidru tendenci – pieaugot estētisko operāciju skaitam, dubultojas arī pieprasījums pēc kvalitatīva pēcoperācijas aprūpes aprīkojuma,” norāda Edgars Bružiks, GP Nord: reģionālais pārdošanas vadītājs. Viņš skaidro, ka aizvien vairāk pacientu apzinās pēcoperācijas perioda nozīmi rezultāta kvalitātē un nevēlas taupīt uz veselīgas atveseļošanās rēķina, tādēļ iegādājas profesionālus kompresijas apģērbus. Šī tendence arī apliecina, ka estētiskās operācijas no šaura nišas pakalpojuma kļuvušas par pietiekami populāru parādību Latvijā, lai veidotos jauns tirgus segments to apkalpošanai.

Arī pašmāju plastikas ķirurgu prakses apgrozījums un pacientu skaits rāda augšupeju. Piemēram, Dr. Kaspara Feldmaņa privātklīnika, kas darbojas kopš 2008. gada, ārstē vairāk nekā 1000 pacientu gadā, palīdzot viņiem iegūt vēlamo izskatu (jauns.lv). Pandēmijas laiks šo nozari nebremzēja – dažu vadošo klīniku ieņēmumi pat auga. Pēc publiski pieejamajiem datiem, Latvijā šobrīd praktizē vairāk nekā 30 sertificētu plastikas ķirurgu (Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijā ir 33 pilntiesīgi biedri) (pka.lv), kas ir augsts rādītājs mūsu valstij un ievērojami lielāks nekā pirms desmit gadiem. Plastikas ķirurģijas pakalpojumu pieejamība reģionāli paplašinās – operācijas pieejamas ne tikai Rīgā, bet arī citviet, un pacienti var izvēlēties no vairākiem medicīnas centriem atkarībā no savām vajadzībām un finansiālajām iespējām.

Sociālie tīkli un influenceri – atklāta saruna par skaistuma korekcijām

Sabiedrības atvērtības pieaugumu lielā mērā veicinājusi arī sociālo tīklu aktivitāte. Instagram, Facebook un YouTube platformās pēdējos gados bieži var redzēt stāstus par estētiskajām procedūrām – gan no pacientu, gan ārstu puses. Klīnikas aktīvi komunicē sociālajos medijos, daloties ar padomiem, pirms-pēc foto, skaidrojumiem par procedūrām un atbildot uz jautājumiem. Piemēram, Aesthetica klīnika, Lāzerplastikas klīnika, Lipex u.c. iestādes veido saturu Instagram, kur tām seko tūkstošiem interesentu. Šāda caurspīdība un informācijas pieejamība palīdz kliedēt bailes un mītus – cilvēki redz reālus piemērus un rezultātus, saprot, ko gaidīt no operācijām, un jūtas drošāk pieņemt lēmumu.

Ļoti nozīmīgu lomu spēlē arī influenceri un sabiedrībā pazīstamas personas, kas atklāti dalās ar savu pieredzi estētiskajā ķirurģijā. Pirms desmit gadiem reti kura slavenība atzina, ka devusies pie plastikas ķirurga, taču tagad situācija ir krasi mainījusies. Jaunāka gadagājuma viedokļu līderes, blogeri un Instagram zvaigznes atklāti apspriež gan pildvielu injekcijas, gan operācijas. Piemēram, populārā influencere Elīna Didrihsone jau 2020. gadā televīzijas raidījumā un sociālajos tīklos atklāja, ka veikusi vairākus ārienes uzlabojumus – viņai ir pieaudzēti mati, injicēts filleris lūpās un veikta krūšu palielināšanas operācija, un viņa ne mirkli šo lēmumu nenožēlo (la.lv). Didrihsone stāstīja, ka jūtas tikai ieguvusi – pati ir ļoti apmierināta, vīram patīkot, un apģērbs arī labāk izskatoties ​la.lv. Šāda veida publiski atzīšanās agrāk būtu izraisījušas šoku, bet mūsdienās tās gūst lielu atbalstu un sapratni, īpaši jauniešu vidū.

Jāuzsver, ka atklāti par šo tēmu runā ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Piemēram, pazīstamais perfomancis un influenceris Amuna Davis pēdējā laikā plaši dalījās savā ceļā uz sapņu augumu. Viņš sociālajos tīklos un medijos stāstīja, kā devās uz ārvalstīm veikt vairākas ķermeņa koriģējošas operācijas. 2023. gadā Amuna Davis divreiz devās uz Turciju, kur veica papildu plastiskās operācijas, un pusgadu pavadīja, atveseļojoties pēc šīm operācijām (apollo.lv). Lai gan atveseļošanās posms bijis smags (pirmos trīs mēnešus pat nedrīkstēja sēdēt vai gulēt uz muguras), viņš atzina, ka ir ļoti apmierināts ar rezultātu. Amunas stāsts kļuva par ziņu tematu daudzos portālos, kas apliecina, ka mediji un sabiedrība aktīvi seko līdzi šādām tēmām un tās vairs neuzskata par marginālām. Gluži pretēji – estētiskās pārvērtības tiek uztvertas kā interesants pieredzes stāsts, ar ko iedvesmot citus.

Sociālo tīklu atklātība ir radījusi domubiedru kopienas, kur cilvēki apmainās pieredzē, iesaka labākos speciālistus, dalās fotogrāfijās “pirms un pēc” un atbalsta cits citu. Tas viss mazina aizspriedumus un normalizē plastiskās operācijas kā vēl vienu veidu, kā parūpēties par savu ķermeni un pašsajūtu. Vēl vairāk – atklāta komunikācija palīdz arī celt kvalitātes latiņu, jo informēti klienti izvēlas sertificētus ķirurgus un ievēro pēcoperācijas režīmu, kas savukārt uzlabo kopējo rezultātu statistiku.

Dabiskuma trends un mērenība estētiskajā ķirurģijā

Lai gan pieprasījums pēc estētiskajām procedūrām aug, lielākā daļa cilvēku izvēlas nepārspīlēt un pieturas pie mērenības principa. Mūsdienu tendence ir uzsvērt dabisku izskatu – uzlabot to, kas neapmierina, taču saglabāt harmoniju un nepārspīlēt ar mākslīgām pārvērtībām. “Viena no vadošajām tendencēm šogad un pārskatāmā nākotnē ir dabiskuma pieeja estētiskajā ķirurģijā – cilvēki vēlas izskatīties kopti, starojoši un jaunāki, bet bez acīmredzamiem mākslīguma elementiem un pārspīlējumiem,” norāda plastikas ķirurģe Dr. Evija Rodke (medicine.lv).

Statistika to apliecina: 2023. gadā pirmo reizi vēsturē liposakcija (tauku atsūkšana) kļuva par populārāko operāciju pasaulē, apsteidzot krūšu implantu ievietošanas operācijas​medicine.lv. Tas nozīmē, ka vairāk cilvēku izvēlas veidot harmonisku augumu, likvidējot lieko, nevis vienkārši palielinot apjomus. Arī krūšu palielināšanas jomā vērojams “downsizing” vilnis – pasaulē pāriet uz mazākiem implantiem, dabiskākām proporcijām ​medicine.lv. Šīs tendences atbalsojas arī Latvijā – pacienti kopumā dod priekšroku tādiem uzlabojumiem, kas uzlabo izskatu, bet nepadara tos radikāli citādākus.

Maam.lv pārdošanas vadītāja Agnese Zeltiņa apstiprina, ka sabiedrība šobrīd estētiskajās korekcijās iet “zelta vidusceļu” – cilvēki jūtas brīvi lemt par sava izskata uzlabojumiem, taču lielākoties izvēlas neiet galējībās. “Latvijas sabiedrība kļuvusi daudz brīvāka, atbrīvojusies no vecajiem aizspriedumiem. Aizvien vairāk klientu atzīst, ka estētiskās korekcijas viņiem ir normāla rūpju par sevi sastāvdaļa. Tajā pašā laikā novērojam, ka dominē mērenība – izvēlas vienu, varbūt divas procedūras, kas palīdz justies labāk, bet neveido sevi pilnībā no jauna,” stāsta Agnese Zeltiņa.

Viņasprāt, šī jauniegūtā brīvība un balanss nozīmē, ka cilvēki vairs nejūtas nosodīti par vēlmi uzlabot ārieni, tomēr arī saprot, ka “viss ir labs, kas labi izskatās dabīgi”. Šāds sabiedrības noskaņojums mudina arī pašus speciālistus tiekties uz dabiskāku rezultātu, un komunikācija starp pacientu un ārstu kļūst atklātāka – tiek kopīgi meklēts optimālais risinājums.

Populārākās klīnikas un labākie plastikas ķirurgi Latvijā

Pieprasījuma kāpums un sabiedrības lielāka uzticēšanās nozarei veicinājusi arī plastiskās ķirurģijas infrastruktūras attīstību Latvijā. Šobrīd valstī darbojas virkne klīniku un privātpraksu, kas specializējas estētiskajā ķirurģijā, un daudzas no tām guvušas ļoti labas atsauksmes. Starp labākajām plastikas ķirurģijas klīnikām un speciālistiem, kurus visbiežāk min pacienti, ir:

• Klīnika “Aesthetica” – dibinātāja un vadošā ķirurģe Dr. Evija Rodke. Šī klīnika piedāvā augsta līmeņa plastikas ķirurģijas un estētiskās medicīnas pakalpojumus, un 2021. gadā tās apgrozījums sasniedza gandrīz 3 miljonus eiro.
• Dr. Kaspara Feldmaņa plastiskās ķirurģijas privātklīnika – dibināta 2008. gadā, atrodas Rīgas pievārtē. Dr. Feldmanis ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas plastikas ķirurgiem, profesionālis ar 20+ gadu pieredzi, kurš praktizējis Zviedrijā, ASV un Vācijā
• “Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs” (pazīstams arī kā Mikroķirurģijas centrs) – vadošā medicīnas iestāde, kas vēsturiski veidojusies uz 1. slimnīcas bāzes.
• Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnika – Dr. Zaržeckis ir viens no pazīstamākajiem plastikas ķirurgiem Latvijā ar karjeras sākumu jau 1990. gados ​jauns.lv. Viņa klīnika (agrāk zināma arī kā “Lipex” klīnika) specializējas plašā procedūru spektrā, un Zaržeckis ir reputāciju nostiprinājis arī starptautiski. Interesanti, ka plašsaziņā izskanējis – ārsts pie pacientiem mēdz doties ar personisko lidmašīnu, kas ilustrē prakses mērogu un ārsta aizņemtību.
• Citas pieprasītas iestādes un speciālisti: Rīgā populāra ir arī Veselības centra 4 Plastikas ķirurģijas klīnika, tāpat zināms ir Dr. Jānis Ģīlis (specializējas, piemēram, krūšu un sejas operācijās), Lāzermedicīnas Klīnika (piedāvā arī plastikas ķirurga pakalpojumus, īpaši ādas un rētu korekcijas jomā), un citi. Latvijā strādājošie plastikas ķirurgi nereti ir stažējušies ārzemēs un regulāri papildina zināšanas starptautiskos kongresos​pka.lv​pka.lv, tādēļ mūsu speciālistu kvalifikācija atbilst augstiem Eiropas standartiem.